Jau otro gadu pēc kārtas 18. novembra svētku nedēļu aizvadīsim globālās pandēmijas ēnā. Tas gan nenozīmē, ka šīs īpašas dienas svinēšana ir atcelta un rasola gatavošana jāatliek uz Ziemassvētkiem. Tieši otrādi – šogad svētkos ir iespēja nospodrināt vecās tradīcijas un apvienot tās ar jaunām, pieaicinot vēl kuplāku svinētāju loku nekā ierasts.

Gatavo svētku mielastu kopā, bet attālināti

Svētkos svarīgākais ir ne tik daudz gardiem ēdieniem noklātais galds, kā cilvēki, ar kuriem kopā pie tā sēžam. Turklāt mielasta baudīšana kļūst vēl īpašāka, ja visa ģimene un draugi ir iesaistīti arī pašā ēstgatavošanas procesā.

Lai gan pašreizējā epidemioloģiskā situācija svētkiem uzliek sava veida rāmi un neļauj tos svinēt droši vairāku mājsaimniecību ietvaros, virtuālajā vidē šādi ierobežojumi nepastāv. Kopīga vakariņu gatavošana pēc vienas receptes katram savā virtuvē, tuvākiem un tālākiem ģimenes locekļiem saslēdzoties videozvanā, nebūs nekāda kārtējā “Zoom” tikšanās.

Tas būs veids, kā nepiespiestā gaistonē pārrunāt jaunākos notikumus, dalīties atmiņās un pavārmākslas trikos, vienlaikus pagatavojot gardu maltīti un noķerot svētkos tik nepieciešamo kopības sajūtu. Tā būs iespēja satikt radus un draugus neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Tā būs izdevība izmēģināt jaunas receptes, kas sniedzas tālāk par tradicionālo rupjmaizes kārtojumu vai siļķi kažokā, aicinot katru virtuālā mielasta dalībnieku ieteikt savu mīļāko 18. novembra ēdienu.

Bet, ja prāts nenesas uz gatavošanu, tad ēdienu sarkanbaltsarkanās nokrāsās var arī iegādāties ar piegādi un galvu nodarbināt tikai ar sarunu tematiem.

Radi vienotības sajūtu ar dziesmām un spēlēm

Ar tiešsaistes kulināro meistarklasi un ēdiena pilniem traukiem uz vakariņu galda svētku svinēšana, protams, vēl nebeidzas. Tie nebūtu īsteni latviski svētki, ja netiktu nodziedāta kaut viena dziesma. Un te nav runa tikai par valsts himnu, kuras dziedāšana plkst. 20.00 no jebkuras vietas pasaulē jau kļuvusi par latviešus vienojošu tradīciju.

Šobrīd dzīvojam laikmetā, kad daudzas lietas, tostarp mūzikas ieraksti, pieejami vien rokas stiepiena attālumā. Gan video platformā Youtube, gan mūzikas straumēšanas vietnē Spotify iespējams atrast jau gatavu vai izveidot pašam savu mīļāko latviešu dziesmu izlasi, ieslēgt to fonā, lai kādus darbus darītu, un dungot līdzi. Vēl spēcīgāku vienotības sajūtu izjutīsi tad, ja kādu skaņdarbu dziedāsi kopā ar draugiem un radiem (un te 18. novembra ansambļa izveidei atkal talkā var ņemt videokonferences lietotnes), kur katrs atbild pats par savu dziesmas rindiņu.

Bet, kad balss izdziedāta vai arī alksti pēc latvietim tik ļoti mīļās sānsensības, svētku brīvdiena būs īstais laiks, kad pārbaudīt savas zināšanas par Latviju tiešsaistes prāta spēlēs vai arī iziet, izskriet, izbraukt Latvijas kontūru un izaicināt kādus savus draugus to pieveikt ātrāk.

Svini svētkus, novērtējot Latvijas dabu

Tomēr vislabāk varēsi novērtēt, ko nozīmē dzīvot brīvā valstī un pie reizes arī stiprināt savu imunitāti, ejot baudīt Latvijas skaisto dabu. Sapako līdzi jau iepriekš pagatavotos gardumus vai vietējo ražotāju radītās uzkodas, enerģiju sniedzošo rasolu un kādu konfekti kārajam zobam un dodies pārgājienā.

Dienasgaisma šobrīd ilgst vien aptuveni 8h, tāpēc pagūsi vairāk redzēt un lielāku daudzumu svaigā brīvības gaisa saelpoties, ja gājieni uzsāksi līdz ar saullēktu. Sigulda un Tērvete, Līgatne un Ķemeri – tie ir tradicionāli un daudzu aktīvo latviešu iemīti maršruti, kurus šajā 18. novembrī, iespējams, vērts nomainīt pret kādu mazāk zināmu un ne tik noslogotu taku.

Šajā kontekstā jaunas idejas un iedvesmu var smelties Latvijas Dabas pārvaldes izstrādātajā lietotnē “Dabas tūrisms”, kur atradīsi gan tuvākus, gan tālākus maršrutus dažādiem sagatavotības līmeņiem. Pārgājienā uzņemtā zemes un dabas enerģija būs tieši tas, kas šajā, mums visiem ne tik vieglajā periodā ir vajadzīgs, lai stiprinātu garu un gūtu sparu turpmākajiem darbiem.

Latvijas valsts svētki ir laiks, kad uz brīdi izrauties no ikdienas saspringtās rutīnas un novērtēt to, kas mums ir sniegts, stiprināt savu emocionālo un kultūras piederību dzimtenei un, protams, arī mieloties ar tikai šeit radītiem gardumiem. Jo īsti svētki patiesi nav iedomājumi bez gardiem ēdieniem.