Lieldienas ir pavasara saules un dzīvības svētki, kad, sekojot kristīgajām un mūsu tautas senajām tradīcijām, mēs ceļam galdā dažādus gardumus. Un nevis šādus tādus, bet gan apaļus un zeltainus – kā saulīte. Tā savulaik uz Lieldienu galda nonāca kuličs, pasha un arī olas dažādās krāsās un salikumos.

Šīs Lieldienas gan noteikti nebūs tādas kā citus gadus. Tāpēc šogad mudinām paspert soli ārpus ierastajām receptēm un izmēģināt jaunas garšu kombinācijas. Vilksim no skapjiem ārā piknika grozus un pagatavosim mums ne tik tradicionālus ēdienus, kurus viegli paņemt līdzi, arī ejot dabā un svinot svētkus ārpus mājas.

Pīrādziņu vietā krustmaizītes

Svaigi ceptas maizes, pīrādziņu un smalkmaizīšu smarža jebkurā vietā ienes siltuma un mājīguma sajūtu, bet kopā ar krūzīti tējas vai kafijas tā ir reizē viegla un vēderu piepildoša uzkoda pēc aktīvas pastaigas un citām āra aktivitātēm. Lai gan speķa pīrādziņi vai rozīņu pīnes ir klasiskas Lieldienu mielasta sastāvdaļas, tām nav tiks lielas saistības ar pašu svētku būtību kā Lielbritānijā plaši iecienītajām krustmaizītēm. Šīs apaļās, pufīgās un ar krustiņu pārvilktās maizītes parasti tiek ēstas gavēņa periodā, taču savas saules formas dēļ tās tikpat labi iederas arī Lieldienu svētku grozos.

Lai uzmeistarotu vienu bļodu mīksto krustmaizīšu, vispirms 180ml silta piena samaisa ar divām prāvām tējkarotēm sausā rauga un tējkaroti cukura. Atstāj uz 5 minūtēm un tad liek klāt 100g cukura, 70g sviesta istabas temperatūrā, 2 olas, tējkaroti sāls, kanēļa un ½ tējkaroti muskatrieksta. Visu kārtīgi samaisa ar roku vai mikseri un pievieno vēl 400g miltu un glāzi roziņu. Mīklu vēlreiz izmīca ar rokām, līdz tā vairs nelīp pie bļodas malām, pievieno miltus pēc vajadzības. Pārvieto mīklu uz ieeļļotu bļodu, pārklāj ar pārtikas plēvi un ļauj augt 1-2 stundas.

Kad tā dubultojusies apjomā, mīklu sadala aptuveni 14 vienādās bumbiņās, liek cepampannā un atkal pārklāj ar plēvi, lai ļautu tām augt vēl stundu. Visbeidzot uzkarsē krāsni līdz 180* un tikmēr katrai bumbiņai pārvelk krustu, kas veidots no gana biezas pastas (60g miltu un 6-8 ēdamkarotes ūdens). Šauj iekšā krāsnī un cep 20-25 minūtes līdz zeltainam brūnumam. Lai maizītes ilgāk paliek spīdīgas un mīkstas, tās pēc atdzišanas apslaka ar apelsīnu sulu vai pienu.

Košie avokado grauzdiņi

Pirms pāris gadiem avokado grauzdiņus iecēla kulta ēdienu kārtā. Ne tik daudz to augstās uzturvērtības un pilnīgās garšas, bet drīzāk acij tīkamā izskata dēļ. Un patiesi, koši zaļā krāsa tā vien asociējas ar kaut ko vieglu un, jā, pavasarīgu, kas visnotaļ labi iederas arī Lieldienu tematikā. Turklāt avokado labpatīk draudzēties ar vārītām, ceptām vai pat plaucētām olām un kulteni, kopā radot vienkāršu un olbaltumvielām bagātu maltīti un ienesot jaunas vēsmas standarta maize-ola-majonēze trio.

Avokādo grauzdiņus var pagatavot ļoti daudz un dažādās kombinācijās, tomēr pamatprincips visiem ir vienāds. Ņem tostermaizes (vēlams pilngraudu) šķēles un apgrauzdē. Atsevišķi bļodā saspaida gatavu avokado, līdz veidojas viendabīga, smērējama masa, pieber sāli un piparus pēc garšas un pavisam nedaudz citronu sulas, lai košais zaļums tik ātri nesabrūnē. Smērē avokado bagātīgā kārtā uz katra grauzdiņa un tad virsū liek to, ko sirds kāro – vārītas olas šķēlītes, uz pannas uzceptu vēršaci vai kulteņa gabaliņus saulainai nokrāsai. Pa virsu uzber vēl šķipsnu garšvielu un bauda maltīti uzreiz vai arī maizīti nosedz ar vēl vienu grauzdiņu mazākai ķēpai un ērtākai paņemšanai līdzi piknikā kā tradicionālajām dubultajām sviestmaizēm.

Spāņu frittata – kad sišanās ar olām jau apnikusi

Ko tur liegties, Lieldienas mūsu platuma grādos nav iedomājamas bez olām – krāsotām, pildītām vai sakapātām salātos. Tomēr visbiežāk līdz ar ripināšanas un sišanās maratona beigšanos jāsāk lauzīt galva, kur lai liek pārpalikušās vārītās jaunkundzes. Lai svētki paietu bez liekas pārēšanās un sāpoša vēdera, olu mīļotājiem vērts paeksperimentēt ar alternatīvām un sātīgākām receptēm kā, piemēram, spāņu frittatu.

Šis dienvidos izplatītais omletes paveids ir kārtīga maltīte tās vistiešākajā izpausmē, turklāt pagatavojams vienā pannā. Ģimenes izmēra frittatai vispirms sakuļ 12 olas ar 3 ēdamkarotēm piena vai saldā krējuma, 100g rīvēta vai svaigā siera un ½ tējkaroti sāls. Pēc tam uz pannas apcep sīpolus un dārzeņus (visbiežāk burkānus, papriku, brokoļus, cukini, kartupeļus un tomātus – kopā vismaz trīs prāvas saujas) un, kad tie kļuvuši gana mīksti, pievieno zaļumus un pārlej pāri olu maisījumu. Pacepina vienu minūti un tad pārvieto pannu uz cepeškrāsni, kas pirms tam uzkarsēta līdz 220*. Cep aptuveni 10 minūtes, līdz frittata ir labi uzpūtusies un ieguvusi zeltainu krāsu, ņem ārā no krāsns un pirms pasniegšanas rotā ar garšaugiem. Fritattu bieži vien tradicionālajā variantā ēd atdzesētu, tāpēc to mierīgi var sagriezt gabaliņos un ņemt līdzi āra aktivitātēs.

Sātīgs kā rasols, bet nav rasols

Lai arī kādas katram arī nebūtu uztura vadlīnijas un ierobežojumi, ir viens neatceļams likums jebkurā svinamā dienā – salātiem svētkos būs būt. Un nav obligāti jāgatavo rasols vai siļķe kažokā, kas, protams, jau ir kļuvusi par latviešu kulināro mantojumu un iemīļotu ēdienu kā Ziemassvētkos, tā Lieldienās. Šeit drīzāk ir runa par to, ko salāti mums sniedz – nebeidzamas iespējas radoši izpausties un vienā bļodā apvienot vairākas gardas un uzturvielām bagātas sastāvdaļas.

Ar majonēzi vai eļļu, siltie vai atsvaidzinošie, labi samaisīti vai kārtaini – variantu ir ļoti daudz, bet pagatavošanā vienkāršākie un pēc izskata vispievilcīgākie būs tieši pēdējie. Šogad Lieldienās liksim simtiem reižu noprovēto rasolu mierā un tā vietā uztaisīsim kārtainos, bet zaļumiem bagātos un vieglos tunča (vai laša vēl ekskluzīvākai garšai) salātus. Šeit vajadzēs vien cilindriskas formas bļodu vai arī gana dziļu aizveramu trauku ērtai paņemšanai līdzi, un tad tik liek visu pēc kārtas – sagrieztas salātlapas (vismaz divas saujas), trīs prāvus tomātus, bundžu kukurūzas, sagrieztu gurķi, 100g pupiņu, četras sakapātas olas un visbeidzot 400g apcepta laša gabaliņu vai konservēta tunča. Pasniedz kopā ar mērci, kas pagatavota, sajaucot 180ml paniņu ar četrām ēdamkarotēm majonēzes, divām ēdamkarotēm etiķa un dillēm, sāli un pipariem pēc garšas. Šo mērci var itin labi izmantot arī pie citiem zaļumiem.

Deserts saules un zaķu formā

Jebkuras svētku maltītes finālam piederas kāds saldēdiens. Un, ja reiz Lieldienās visur pēc iespējas tiek apspēlēta saules tēma, arī desertos tai ir jāparādās. Pankūkas šajā ziņā varētu būt viens no vienkāršākajiem un piemērotākajiem variantiem, tā kā tās ir gan apaļā formā, gan arī zeltainas pēc nokrāsas. Tomēr, lai tas nebūtu tikai standarta brokastu šķīvis ar pankūku kaudzi, vērts pamainīt to izkārtojumu un izpildījumu un pagatavot, piemēram, pankūku kūku vai pankūku zaķi, kas īpaši lielu sajūsmu radīs bērnu vidū.

Pankūku kūka būtībā ir augsts plāno pankūku tornis, kur katrai kārtai pa virsu ir uzsmērēts kāds pildījums. Tāpēc šeit jāņem vien talkā pārbaudīta tā saucamo franču krepju recepte, kur tiek vienkopus kārtīgi sajaukti 40g kausēta sviesta, 125g miltu, 300ml piena, 2 olas, ēdamkarote cukura un šķipsna sāls un nolikti atpūsties uz vismaz 30 minūtēm. Tad katru pankūku cep uz labi uzkarsētas pannas, kārto šķīvī un pa virsu ziež vai nu putukrējumu, kas sajaukts kopā ar ogām, vai saldajā krējumā izkausētu tumšo šokolādi, vai tikpat labi arī iebiezināto pienu. Atkārto procesu, līdz visa mīkla izlietota un pankūku tornis ir gatavs.

Lai no pankūkām uzmeistarotu zaķi, būs nepieciešama nedaudz lielāka veiklība un zīmēšanas prasmes. Šeit mīklu pagatavo, vispirms sajaucot 100g miltu ar 2 olu dzeltenumiem un 150ml piena un tad kārtīgi iecilājot stingrās putās sakultus olu baltumus. Tālāk viss atkarīgs no cepšanas iemaņām, jo mīkla uz pannas jātecina tā, lai izveidojas viens klasiska izmēra aplis zaķa vēderam, viens mazāks aplis – galvai, divi nelieli aplīši – kājām un divas ovālas formas, pavisam mazas pankūciņas ausīm. Tad visu pēc kārtas liek uz šķīvja un sastiķē kopā ar medu, lai zaķis līdz ēšanai nepazaudē nevienu sava ķermeņa daļu, bet ļipas vietā var izmantot banāna šķēlīti vai svaigas ogas.

Lai gardi svētki!