Novembris latviešiem saistās ne tikai ar sarkanbaltsarkano krāsu ziedos, pie krūtīm un māju rotājumos, bet arī uz pusdienu galda. Un tur, protams, neiztikt bez karaliskās bietes, kuru pavisam vienkārši var iepīt kā sāļajos pamatēdienos, tā uzkodās un desertos. Lūk, 5 gardas klasiskas un ne tik tradicionālas receptes, kuras pat biešu skeptiķiem liks norīt siekalu.

Biešu pankūkas

Tradicionālajā izpratnē, saklausot kādu minam pankūkas, mums uzreiz acu priekšā parādās šķīvis ar kaudzi vecmammas ceptu saulainu plāno pankūku, no kurām vēl ceļas garaiņi. Atliek vien tām pārliet skābo krējumu vai kādu saldu ievārījumu, un zeltainie plāceņi viens pēc otra pazudīs vēderā.

Tomēr pankūkas var tikpat labi būt mazas, pufīgas un rozīgi bordo krāsā. Vēl interesantāk tad, ja, tās gatavojot, neizmanto ne pienu, ne olas un arī balto cukuru ne. Jā, rozā pankūkas tikai no pilnvērtīgiem augu izcelsmes produktiem nav iedoma, bet pavisam viegli radāma realitāte, kas svētku brokastu galdu padarīs jo īpašāku. Lai pagatavotu vienu pankūku torni, vajag vien sablendēt vienu nelielu vārītu bieti ar pusi banāna, pus glāzi auzu pārslu vai miltu, ēdamkaroti kakao, ¾ glāzes ūdens un bišķiņu cepamā pulvera. Tad atliek vien tās sacept un pasniegt ar medu, kādu sīrupu vai tikpat labi bezpiedevu jogurtu sarkanbaltsarkanai nokrāsai.

 Biešu smūtijs

Lai gan tehniski šo nevar uzskatīt par ēdienu, smūtijs jeb biezsula, kas pasniegta kopā ar citām uzturvielām bagātām piedevām, var izvērsties par pamatīgu maltīti. Šis enerģiju dodošais, spilgtais un reizē arī organismu attīrošais dzēriens ir labs veids, kā nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu. Smūtijs ir sātīgs, taču tā pagatavošanai vajag vien jaudīgu blenderi un dažas minūtes. Turklāt no smaguma sajūtas nebūs ne miņas.

Ir daudz un dažādu variantu, kā bieti padarīt par garda smūtija sastāvdaļu, tomēr visbiežāk nākas sastapties ar receptēm, kur vienu nelielu svaigu bieti sablendē kopā ar skābenu ābolu vai ābolu sulu, pievieno gabaliņu ingvera sīvumam un kādu citu augli, kā banānu, bumbieri vai arī ogas saldumam. Ūdeni un ledu liek klāt pēc vajadzības atkarībā no tā, cik biezu un aukstu smūtiju ir vēlme dzert.

Biešu humoss

Ēdiens, kura izcelsme meklējama Tuvajos Austrumos, pie mums tā pa īstam ieceļojis vien pirms kādiem padsmit gadiem, taču pēdējā laikā biezais smēriņš kļuvis par populāru uzkodu sastāvdaļu un tiek uztverts teju par savējo. Vēl jo vairāk tad, ja humosu gatavojam no tepat Latvijā izaudzējamiem produktiem. Tomāti, ķirbji, burkāni – tas viss ir labi un nudien sezonāli, taču novembrī tomēr prasās pēc patriotiskākas noskaņas. Un ko tad citu tādā reizē ņemsi, ja ne bieti?

Tradicionālajā variantā humosu gatavo no divām pamatsastāvdaļām – turku zirņiem un sezama sēkliņu pastas jeb tahini, taču, lai to pagatavotu latviešu stilā, var ņemt arī mums daudz pazīstamākās baltās pupiņas un, protams, bieti. Citādi process būs līdzīgs, lai kādu humosa paveidu arī neizvēlētos gatavot: uz katru bundžu konservētu vai 400g vārītu zirņu, liec klāt 1-2 tējk. tahini, ķiploka daiviņu, sulu no pus citrona, pāris ēdamkarotes eļļas un sāli pēc garšas. Biešu humosam būs vajadzīgas arī divas nelielas novārītas bietes un papildus citrons, lai neitralizētu saldo garšu. Tad tikai visu sablendē un pievieno vēl šķidrumu un sāli pēc vajadzības. Šis patriotiskais smēriņš lieliski saderēs ar svaigi ceptas rudzu maizes šķēli, sāļām pankūkām vai dārzeņiem – labu labā uzkoda ar īsto asumu un krāsu, pirms ķerties klāt nopietnākiem ēdieniem.

Siļķe kažokā

Dzirdi vārdus “18. novembris”, domā – siļķe kažokā. Laikam grūti būtu nosaukt vēl kādu tik stabilu svētku galda sastāvdaļu, kādi ir šie kārtainie salāti. Ja nu vienīgi rosolu, štovētos kāpostus vai speķa pīrādziņus, taču tiem nepiemīt tā tumši sarkanā un baltā krāsa, kas novembrī tiek īpaši celta godā.

Ja nu tomēr vēl meklē to īsto un vienīgo siļķes kažokā formulu, vērts izmēģināt “Latvijas Pārtikas ražotājs” pavāra izstrādāto recepti, kas izdodas vienmēr. Vajadzīgas būs tās pašas sešas tradicionālās sastāvdaļas: mazsālīta siļķe, pāris vārītas bietes, kartupeļi un burkāni, cieti vārīta ola un majonēze. Tālāk viss atkarīgs no pagatavošanas veida un tā, cik daudz mīlestības liec tajā visā iekšā, jo tieši tur slēpjas garšas atslēga. Novāri, nomizo un sarīvē dārzeņus uz rupjas rīves, siļķi sagriez salmiņos, tad visu kārto slāņos – vispirms kartupeļi, tiem seko burkāni, siļķe, bietes, majonēzes kažociņš, un visu noslēdz sīki sakapāta ola, kas pārkaisīta pāri baltajam majonēzes pārvalkam. Atliek vien piebilst, ka maksimāla efekta panākšanai salāti kārtojami lēzenā ovālas formas šķīvī, kas pats atgādina zivi. Jo, ja ko darīt, tad pa īstam, un svētkos katrai mazākajai detaļai ir nozīme.

Sarkanā samta kūka

Īsteni svētki, protams, nav iedomājami bez kūkas, un, ja reiz visi citi ēdieni ir sarkanās un baltās nokrāsās, kāpēc gan tāds nevarētu būt arī saldēdiens? Šeit palīgā nāks maigā un mitrā samta jeb velveta kūka, kuras dēļ virtuvē būs jāpavada kāda stunda un pēc tam arī jācīnās ar netīru trauku kaudzi, taču gala rezultāts būs visu pūļu vērts.

Lai pagatavotu šo svētku karalieni, būs nepieciešams vispirms uzcept tumši sarkanus biskvīta riņķus. Šis process ir pavisam vienkāršs: sakul 250g sviesta istabas temperatūrā ar 275g cukura, iemaisi 4 olas, tad pamazām iecilā 350g izsijātu kviešu miltu, 75g kakao, 1 tējk. cepamā pulvera, 125g sarīvētas varītas bietes un 2 ēdamkarotes apelsīnu sulas. Visu samaisi, sadali mīklu uz divām apļveida formām un liec cepties 180 grādos uz aptuveni 20 minūtēm. Kamēr biskvīti brūnē, var pagatavot kūkas viduci, balto krēmīgo pildījumu, sakuļot kopā 300g krēmsiera, 75g mīksta sviesta, 200g pūdercukura un 1 tējk. vaniļas ekstrakta. Kad biskvīti izcepušies un atdzisuši, tiem tikai apgriež negludumus un pa vidu, no augšas un sāniem uzziež krēmu. Pārpalikušos biskvīta gabaliņus izmanto drupačām dekorēšanai.

Un tā svētku galds ir iemantojis īsto novembra garšu, smaržu un nokrāsu! Lai labi garšo!

Foto: A.Zīmele